Nogurums pie stūres: kāpēc kafija neglābj un kā pasargāt sevi no bīstamām situācijām uz ceļa

Lielākā daļa autovadītāju zina, ka pie stūres nedrīkst sēsties alkohola reibumā. Taču daudz retāk aizdomājamies par citu tikpat nopietnu risku – nogurumu. Balcia veiktā aptauja atklāj satraucošu tendenci: tikai katrs piektais Latvijas autovadītājs, sajūtot izteiktu nogurumu, izvēlas apstāties un atpūsties. Pārējie paļaujas uz kafiju, enerģijas dzērieniem, skaļu mūziku vai atvērtu logu.

Tomēr eksperti brīdina – miegainība pie stūres var būt tikpat bīstama kā braukšana alkohola reibumā.

Nogurums pie stūres ir biežāks nekā šķiet

Vairāk nekā 60 % Latvijas autovadītāju atzīst, ka pēdējā gada laikā vismaz reizi vadījuši automašīnu, būdami izteikti miegaini.

Lai nezaudētu modrību, autovadītāji izmanto dažādas metodes:

• 43 % izdzer kafiju vai enerģijas dzērienu;
• 37 % apstājas, izkāpj no automašīnas un izkustas;
• 31 % atver logu vai ieslēdz vēsāku gaisu salonā;
• tikai aptuveni 20 % izvēlas patiesi drošo risinājumu – atpūsties vai uzticēt stūri citam autovadītājam.

Lai gan daļa no šīm metodēm var sniegt īslaicīgu efektu, tās nenovērš galveno problēmu – organismam vienkārši nepieciešams miegs.

Kāpēc kafija nav ilgtermiņa risinājums?

Miega ārste-pediatre un Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes priekšsēdētāja Marta Celmiņa skaidro, ka kofeīns tikai uz laiku maskē nogurumu.

Nogurumu izraisa adenozīna uzkrāšanos smadzenēs – jo ilgāk esam nomodā, jo vairāk tas uzkrājas un jo izteiktāka kļūst miegainība. Kofeīns uz laiku bloķē adenozīna receptorus, tāpēc rodas mundruma sajūta. Taču pats nogurums nepazūd – adenozīns turpina uzkrāties. Kad kofeīna iedarbība beidzas, miegainība var atgriezties vēl spēcīgāk.

Tas nozīmē, ka kafija var palīdzēt uz īsu brīdi, taču tā nevar aizstāt atpūtu.

Vai skaļa mūzika un atvērts logs palīdz?

Daudzi autovadītāji izmanto arī citas metodes – skaļu mūziku, sarunas ar pasažieriem, atvērtu logu vai saldus našķus.

Arī iepriekš minētie var uz īsu brīdi uzlabot modrību, jo sniedz papildu stimulus smadzenēm, tomēr to efekts ir īslaicīgs. Ja organisms ir noguris, neviena no šīm metodēm nespēs ilgstoši uzturēt drošu reakcijas ātrumu un koncentrēšanās spējas.

"Smadzenes liek domāt, ka esi nomodā"

Satura veidotājs Roberts Vītols (Robyworks), kurš pie stūres pavadījis simtiem tūkstošu kilometru, atzīst, ka noguruma radīto risku pa īstam sapratis tikai pēc personīgas pieredzes.

Viņš stāsta, ka vairākkārt gandrīz piedzīvojis avāriju, jo, būdams miegains, nav laikus apzinājies savu stāvokli.

"Smadzenes liek tev domāt, ka esi nomodā, bet patiesībā tu sen jau guli."

Arī viņa pieredze rāda, ka visdrošākais risinājums ir apstāties, īsu brīdi atpūsties, izkustēties un tikai tad turpināt ceļu.

Kas patiešām palīdz?

Eksperti ir vienisprātis – vienīgais veids, kā novērst noguruma radīto risku, ir atpūta.

Ja jūti, ka plakstiņi kļūst smagi, grūti koncentrēties vai arvien biežāk palaid garām ceļa zīmes, necenties "izturēt vēl dažus kilometrus". Gudrāk ir:

• apstāties drošā vietā;
• ieturēt 15–20 minūšu atpūtas pauzi vai īsu snaudu;
• izkustēties un izstaipīties;
• tikai pēc tam turpināt braucienu.

Ja iespējams, stūri ieteicams uzticēt citam autovadītājam.

Viena kļūda, ko nevajadzētu pieļaut

Īpaši bīstama ir doma: "Braukšu ātrāk, lai ātrāk tieku mājās."

Noguruma apstākļos reakcijas laiks jau ir palēnināts, tādēļ lielāks ātrums būtiski palielina negadījuma risku un samazina iespējas izvairīties no sadursmes.

Drošākais lēmums ir apstāties

Nogurums nav rakstura vājums vai pieredzes trūkums – tā ir organisma fizioloģiska vajadzība pēc miega. Ne kafija, ne enerģijas dzērieni, ne skaļa mūzika to nespēj aizstāt.

Ja jūti, ka kļūsti miegains, labākais lēmums ir vienkāršs – apstājies un atpūties. Dažas papildu minūtes ceļā var pasargāt gan tevi, gan citus satiksmes dalībniekus.