Pārgalvīga apdzīšana – viens no lielākajiem riskiem uz Latvijas ceļiem

Lielākā daļa jeb 75 % Latvijas iedzīvotāju par ceļu satiksmes negadījumu biežāko cēloni uzskata autovadītāju pārgalvību, liecina apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia veiktā aptauja. Īpaši bīstams manevrs ir pārgalvīga apdzīšana, kam nereti ir ne tikai dārgas, bet arī traģiskas sekas.

Bīstamākie satiksmē – pārgalvība un neuzmanība

Šādu aptauju veicām arī pirms gada, un, salīdzinot rezultātus, redzam, ka arvien vairāk cilvēku ir pārliecināti, ka avārijas notiek pārgalvības un neuzmanības dēļ. Ja pērn 69 % iedzīvotāju par galveno negadījumu cēloni uzskatīja pārgalvīgu braukšanu, tad šogad tie ir jau 75 %.

Aptaujas dati liecina, ka ceļu satiksmes negadījumus visbiežāk izraisa:

• Pārdroša braukšana (75 %)
• Šoferu neuzmanība (70 %)
• Mobilā telefona lietošana pie stūres (57 %)
• Braukšana reibumā (53 %)

Tikmēr tikai 13 % respondentu par negadījumu cēloni uzskata mazu autovadītāja stāžu, bet 14 % uzskata, ka vainojami pārāk mazie sodi.

Balcia viceprezidents Reinis Bērzkalns norāda:

“Braukšanas kultūra nav tikai individuāla izvēle, tā tieši ietekmē ikviena satiksmes dalībnieka drošību. Pirms pārgalvīgu manevru veikšanas pajautā sev – vai dažas ietaupītās minūtes patiešām ir tā vērtas, lai riskētu ar savu un citu dzīvību?”

Pārgalvīga apdzīšana – dārga un bīstama

Balcia dati rāda, ka vidējā atlīdzība par negadījumiem, kas notikuši apdzīšanas laikā, ir aptuveni 1 500 eiro, bet lielākie zaudējumi šogad sasnieguši teju 45 000 eiro. Taču skarbākās sekas nav tikai finansiālas. Satiksmes negadījumi rada emocionālu slogu ģimenēm – spriedzi, neziņu, rūpes par veselību un drošību.
Apdrošināšana, protams, ir viens no veidiem, kā pasargāt savu auto, taču ne mazāk svarīgi ir pašiem autovadītājiem attīstīt pacietību un citas prasmes. 

Lai pievērstu uzmanību šai problēmai, mēs iesaistāmies CSDD informatīvajā kampaņā “Atpakaļceļa nebūs. Neredzi? Neapdzen!”, kuras mērķis ir izglītot autovadītājus un atturēt no bīstamiem manevriem.

Kampaņa “Atpakaļceļa nebūs. Neredzi? Neapdzen!”

CSDD informatīvās kampaņas mērķis ir emocionāli uzrunāt sabiedrību par pārgalvīgas apdzīšanas sekām. Kampaņas pamatā ir stāsts par Modri – cilvēku, kurš vienā dienā kopā ar ģimeni devās ceļā, bet līdz galam nenokļuva. Viņš nolēma apdzīt, nepārliecinoties par situāciju uz ceļa. Notika frontāla sadursme ar pretim braucēju, kas kļuva par viņa pēdējo braucienu. Modra vārds ir mainīts, bet stāsts ir patiess, un tas reprezentē simtiem līdzīgu likteņu. Šis stāsts atgādina, ka šādos brīžos atpakaļceļa vairs nav. Kampaņas video klipu var apskatīt šeit: www.neredzineapdzen.lv.

Kampaņas laikā pie Olimpiskā centra Rīgā ir apskatāma instalācija – reāla automašīna, kur var redzēt Balcia klienta auto, kurš cieta ceļu satiksmes negadījumā tieši no cita auto vadītāja neapdomīgas rīcības.

Savukārt, mēs Balcia sadarbībā ar ekspertiem kampaņas laikā sniedzam praktiskus padomus, kā saglabāt mieru un nepieņemt riskantus lēmumus pie stūres.

Ekspertu padomi autovadītājiem

Sadarbībā ar sertificētu psiholoģi un braukšanas uzvedības korekcijas grupas nodarbību vadītāju Laini Diržininku:

Kā pie stūres saglabāt mieru un mazināt vēlmi apdzīt?

• Realitātes pārbaude: Pajautā sev: “Cik reāli laika es iegūšu? Vai dažas minūtes kompensē risku veselībai un drošībai?”
• Apzinātība: Pievērs uzmanību elpošanai, rokām uz stūres, apkārtējai ainavai.
• Empātijas trenēšana: Atgādini sev, ka citi vadītāji var pieļaut kļūdas vai braukt lēnāk pamatota iemesla dēļ.
• Mūzika: Klausies mīļāko mūziku, dziedi līdzi, izlādē negatīvo enerģiju mūzikā nevis uz ceļa.
• Elpošanas tehnikas: Ieelpo 4 sekundes, aizturi elpu 4 sekundes, izelpo 6 sekundes, tad nogaidi 4 sekundes.
• Muskuļu relaksācija: Sasprindzini kādu muskuļu grupu 5 līdz 10 sekundes, tad atslābini 15 līdz 20 sekundes.
• Situācijas izstāstīšana: Pastāsti ceļabiedram, kas notiek un kā jūties, lai racionāli izvērtētu situāciju.

Sadarbībā ar autosportistu un  Rode Racing komandas dibinātāju Robertu Rodi:

Kā rīkoties bīstamās situācijās?

• Zibenīga reakcija. Samazini ātrumu, bet izvairies no straujas stūres raustīšanas, kas var izraisīt sānslīdi. Ķermenis šādā brīdī dabiski “ieslēdz” stresa reakciju, tādēļ apzināts lēmums bremzēt ir drošāks par impulsīvu kustību.
• Turi stūri stingri un stabili. Panikas brīdī cilvēki bieži rausta stūri – tas tikai palielina risku. Stingrs tvēriens palīdz saglabāt kontroli un smadzenēm signalizē: “Es vadu situāciju.”
• Ja iespējams, virzies pa labi. Labāk izvēlēties nobraukt uz nomales vai pat grāvja pusi, jo frontāla sadursme ir viena no dzīvībai bīstamākajām avārijām. Šajā brīdī svarīgi atcerēties – mazāks ļaunums var glābt dzīvību.
• Neaizver acis un nesastingsti. Stresa brīdī ķermenis mēdz sastingt, bet fokuss uz ceļu un situāciju palīdzēs saglabāt rīcībspēju un atrast drošāko manevru.
• Signalizē ar gaismām. Ja starp automašīnām ir kaut neliela distance, gaismas signāls var palīdzēt pretī braucošajam pamanīt briesmas. Tas dod papildu sekundes reakcijai.
• Mēģini nomierināties. Pat ja bīstamā situācija ir garām un viss ir beidzies labi, drošāk ir apstāties ceļa malā, dziļi ieelpot, ļaut sirdsdarbībai nomierināties un tikai tad turpināt ceļu, nevis braukt tālāk ar paaugstinātu stresa līmeni.

Drošība sākas ar atbildīgu braukšanu un apdrošināšanu
Lai arī apzinīga un atbildīga braukšana uz ceļa būtiski samazina riskus, negadījumi tomēr notiek. Pārgalvīga apdzīšana no citu vadītāju puses nav paredzama un var radīt ne tikai dārgas auto remonta izmaksas, bet arī emocionālu un finansiālu slogu ģimenei.

Apdrošināšana nevar novērst negadījumus, taču tā palīdz segt neparedzētos zaudējumus un ļauj vieglāk atgūties pēc smagiem brīžiem.