Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, kas visbiežāk izraisa avārijas

Ikviens pārkāpums uz ceļa var novest pie smagām sekām – avārijām, materiāliem zaudējumiem, traumām un pat dzīvības zaudēšanas. Diemžēl daudzi no šiem pārkāpumiem tiek veikti ikdienā, tos uztverot kā nenozīmīgus vai ierastus. Tomēr tieši visbiežāk sastopamie, šķietami "nevainīgie" pārkāpumi ir galvenie CSNg cēloņi.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apkopotajiem datiem, visbiežāk avārijas izraisa nepārliecināšanās par drošību, nepareiza ātruma izvēle, manevrēšanas noteikumu neievērošana, kā arī drošas distances neievērošana. Tāpat, bieži tiek pārkāpti krustojumu šķērsošanas noteikumi gan regulējamos, gan neregulējamos krustojumos. Šajā rakstā aplūkosim šos pārkāpumus tuvāk – kāpēc tie tik bieži notiek, kādas sekas tie izraisa un kā ikviens satiksmes dalībnieks var veicināt drošību.

Atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana – klasika ar bīstamām sekām

Lai arī pēdējos gados nav publicēta detalizēta statistika par ātruma pārkāpumu ietekmi uz negadījumu skaitu, pēc CSDD pieejamajiem datiem par iepriekšējiem gadiem, aptuveni 6,8% no visiem CSNg notiek, kad tiek pārsniegts atļautais braukšanas ātrums. 

Pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu, būtiski samazinās vadītāja reakcijas laiks un vienlaikus palielinās bremzēšanas ceļa garums. Šīs izmaiņas samazina iespējas laikus reaģēt uz negaidītām situācijām un bieži vien kļūst par sadursmju cēloni.

Ātruma neievērošana ne tikai apdraud cilvēku dzīvības un veselību, bet arī var radīt ievērojamus materiālus zaudējumus. Sadursmēs bojātas automašīnas, infrastruktūra un citas mantas nozīmē lielus finanšu izdevumus. Šādos gadījumos būtiska loma ir apdrošināšanai – OCTA segs zaudējumus trešajai personai, savukārt KASKO pēc ceļu satiksmes negadījuma var palīdzēt atgūt izdevumus par paša transportlīdzekļa bojājumiem.

Nepareiza distances ievērošana – pārāk bīstami

Ļoti nozīmīga satiksmes drošības prasība ir pareizas distances ievērošana starp transportlīdzekļiem. Pārāk maza distance būtiski samazina iespēju laikus nobremzēt, ja priekšā braucošais transportlīdzeklis pēkšņi samazina ātrumu vai apstājas. Tas īpaši attiecas uz situācijām, kad segums ir slidens vai redzamība ir slikta. Lai gan daudzi šo prasību neievēro, īpaši sastrēgumu laikā, domājot, ka zemais ātrums nerada riskus, tieši šajās situācijās bieži notiek vieglas sadursmes.

Pēc CSDD datiem, droša intervāla neievērošana veido aptuveni 0,7% no visiem ceļu negadījumiem. Lai arī šis procents šķiet neliels, ikdienas satiksmē tas nozīmē desmitiem sadursmju, kuras būtu iespējams novērst, ja katrs vadītājs ievērotu pietiekamu attālumu no priekšā braucošā transportlīdzekļa.

Kā rīkoties pēc ceļu satiksmes negadījuma, ja esat saskrējies ar citu auto?

Šādos gadījumos, ja negadījumā nav cietušo un abas puses var vienoties par notikušo, bieži tiek izmantots saskaņotais paziņojums. Tas ļauj ātrāk un vienkāršāk noformēt apdrošināšanas atlīdzību, neiesaistot policiju. Pēc tam vari griezties pie apdrošinātāja, jo Tev ir tiesības saņemt atlīdzību. Tas gan nebūs iespējams, ja kāds no iesaistītajiem transportlīdzekļu vadītājiem atstāj notikuma vietu.

Pagriezieni bez pagrieziena signāla – viena kļūda, daudz seku

Viens no bieži novērojamiem pārkāpumiem satiksmē ir pagrieziena signāla neieslēgšana pirms manevra veikšanas, kas var izraisīt to, ka notiek ceļu satiksmes negadījums. Pagrieziena rādītāja savlaicīga un pareiza izmantošana ir būtiska satiksmes drošībai, sevišķi tumšajā laikā, jo tā sniedz skaidru informāciju pārējiem satiksmes dalībniekiem par vadītāja nodomu.

Īpaši bīstami ir pagriezieni un pārkārtošanās bez signāla apļveida krustojumos un regulējamās vai neregulējamās krustojumu vietās, kur satiksme ir intensīva un transportlīdzekļu kustība notiek no dažādiem virzieniem. Pagrieziena rādītāja neieslēgšana apdraud citus vadītājus, jo tie nespēj laikus paredzēt nākamos soļus, kā rezultātā palielinās sadursmju risks. Šādi pārkāpumi bieži izraisa sadursmes ar blakus esošiem vai aizmugurē braucošiem transportlīdzekļiem.

Braukšana pie sarkanās gaismas – kļūda, kas maksā dārgi

Pēc CSDD datiem, regulējamu krustojumu pārbraukšanas noteikumu neievērošana, kas ietver arī braukšanu pie sarkanās gaismas, veido aptuveni 5,8% no visiem negadījumiem. Daļa transportlīdzekļu vadītāju nereti cenšas paspēt pārbraukt krustojumu pie dzeltenās gaismas, taču diemžēl šādas rīcības rezultātā nereti nonāk krustojumā jau pie sarkanās gaismas. Šāda neapdomīga rīcība ir viens no biežākajiem frontālo un sānu sadursmju iemesliem, jo pretējās vai blakus joslās esošie transportlīdzekļi negaida neparedzētu krustojuma šķērsošanu. Tas apdraud arī gājēju un citu mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku drošību.

Braukšana pie sarkanās gaismas ir nopietns noteikumu pārkāpums. Turklāt ir svarīgi atcerēties, ka apdrošināšanas kompānijas segs zaudējumus tikai tad, ja negadījums noticis saskaņā ar braukšanas noteikumiem. Ja negadījums ir izraisīts, pārkāpjot noteikumus, piemēram, transportlīdzekļa vadītājs brauc pie sarkanās gaismas, atlīdzības pieprasījums var tikt noraidīts.

Neatļauta apdzīšana – riskants manevrs un ceļu satiksmes pārkāpums

Neatļauta vai nepārdomāta apdzīšana ir viens no visbīstamākajiem manevriem ceļu satiksmē, īpaši ārpus pilsētas robežām, kur satiksmes ātrums ir lielāks, un ceļi bieži ir šaurāki vai līkumaini. Šāda apdzīšana var izraisīt smagas sekas, jo tā palielina frontālo sadursmju risku. Pēc CSDD datiem, manevrēšanas noteikumu neievērošana, ietverot arī apdzīšanu, veido aptuveni 6,5% no visiem negadījumiem.

Vienkāršs piemērs ir apdzīšana uz tilta, kur redzamība ir ierobežota un iespējas izvairīties no sadursmes ir minimālas. Šādos gadījumos vadītājs nereti saskaras ar pretējā virzienā braucošu transportlīdzekli, kā rezultātā var notikt smagas un pat letālas frontālas sadursmes.

Alkohols pie stūres – nav tikai sods, bet reālas briesmas

Latvijā liela daļa smagu negadījumu notiek transportlīdzekļa vadītājam esot alkohola reibumā. Alkohola lietošana pirms vai braukšanas laikā būtiski ietekmē vadītāja spējas un satiksmes drošību. Alkohols samazina reakcijas ātrumu un traucē pareizu lēmumu pieņemšanu. Tas savukārt palielina iespēju nonākt negadījumā. Automašīnas vadīšana uz ceļiem alkohola reibumā uzskatāma par administratīvo pārkāpumu un par to draud gan naudas sods, kurš jāapmaksā ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā lēmums par sodu, gan transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums.

No apdrošināšanas viedokļa, OCTA apdrošināšana nodrošina atlīdzību cietušajām pusēm neatkarīgi no tā, vai avāriju izraisījis reibumā esošs vadītājs. Tomēr, pārkāpējam, kurš izraisījis negadījumu alkohola ietekmē, var tikt pieprasīta zaudējumu atlīdzība par nodarītajiem zaudējumiem. Savukārt KASKO apdrošināšanas polise neparedz zaudējumu atmaksu, ja negadījums noticis alkohola ietekmē, jo tas ir nozīmīgs pārkāpums. 

Mobilais telefons – sekundes, kas maina visu

Pat īslaicīga acu novēršana no ceļa, lai paskatītos uz telefonu vai pārbaudītu ziņu, var izraisīt bīstamas situācijas. Šīs dažas sekundes pietiek, lai neievērotu priekšā braucošo automašīnu vai šķērsli un izraisītu sadursmi. Lai izvairītos no negadījumiem, ieteicams izmantot brīvroku sistēmas vai, ja jāatbild vai jānosūta ziņa, apstāties drošā vietā. Tas palīdzēs saglabāt pilnu uzmanību un rūpēties par savu un citu drošību.

Noslēgums – No viena pārkāpuma līdz negadījumam

Pat viens pārkāpums, kas ir neliels, var novest pie nopietnas avārijas. Braucot atbildīgi un ievērojot noteikumus, mēs pasargājam sevi, citus un savu auto. Apdrošināšana palīdz segt zaudējumus, taču tā nekad neaizstās saprātīgu un uzmanīgu braukšanu.