Kad dažas minūtes bez drošības jostas noved ratiņkrēslā

“Es taču braukšu tikai pāris minūtes.”
“Te jau nav nekādas satiksmes.”
“Sēžu aizmugurē.”
“Es braucu uzmanīgi.”

Droši vien gandrīz katrs autovadītājs vai pasažieris vismaz reizi dzīvē ir dzirdējis kādu no šiem argumentiem. Varbūt pat pats tos izmantojis.

Taču drošības josta nav formalitāte. Tā ir robeža starp smagu negadījumu un drošu nokļūšanu mājās, un reizēm tas, vai nokļūsi pie saviem mīļajiem, ir atkarīgs no vienas vienkāršas kustības: piesprādzēties.

Kāpēc mēs domājam, ka īsā braucienā nekas nenotiks?

Balcia un Norstat aptaujā* 53 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka cilvēki nepiesprādzējas, jo domā, ka īsa brauciena laikā nekas nenotiks.  Vēl 44 % uzskata, ka cilvēki pārāk paļaujas uz savu autovadītāja pieredzi, bet 46 % pieļauj, ka vienkārši nav izveidojies automātisks ieradums piesprādzēties.

Mēs zinām, ka negadījums var notikt jebkur. Mēs zinām, ka drošības josta samazina traumu risku. Mēs zinām, ka arī labs autovadītājs nevar kontrolēt to, ko uz ceļa izdarīs citi. Ja brauciens ir piecu minūšu attālumā, ceļš ir pazīstams un ārā nav intensīvas satiksmes, mēdzam risku novērtēt pēc situācijas, nevis pēc statistikas.

Diemžēl avārijas notiek arī tuvu mājām. Uz ceļiem, kur nav intensīvas satiksmes. Krustojumos, kurus šķērsojam katru dienu.

38% atzīst – ir situācijas, kad apsvērtu nepiesprādzēties

Mūsu aptaujas dati rāda, ka 38 % Latvijas iedzīvotāju atsevišķās situācijās apsvērtu iespēju automašīnā nepiesprādzēties.

Piemēram, 21 % atzīst, ka apsvērtu nepiesprādzēties, sēžot aizmugurējā sēdeklī. Tas liecina, ka daļai cilvēku joprojām pastāv maldīgs priekšstats, ka aizmugurē sēdošais ir labāk pasargāts.

Aizmugurējais sēdeklis nav drošības zona, kur drošības jostu var nelietot. Sadursmes brīdī darbojas fizikas likumi – ja pasažieris nav piesprādzējies, viņa ķermenis turpina kustību uz priekšu. Tas nozīmē, ka nepiesprādzēts pasažieris var ne tikai pats gūt smagas traumas, bet arī ar savu ķermeni ietriekties priekšā sēdošajos un radīt viņiem nopietnus savainojumus. Tāpēc aizmugurē piesprādzēties ir svarīgi ne tikai savas, bet arī priekšā sēdošo drošības dēļ.

Dažas minūtes var mainīt dzīvi uz neatgriešanos

To, cik maldinoša var būt pārliecība par īsa brauciena drošību, personīgi piedzīvojusi satura veidotāja un bijusī parabobslejiste Annija Lāce. 2013. gada 5. septembrī viņa devās pavisam neilgā braucienā kā pasažiere. Brauciena laikā viņa nebija piesprādzējusies, un notika avārija, kuras rezultātā Annija tika izsviesta no automašīnas un guva smagas traumas un kopš negadījuma pārvietojas ratiņkrēslā.

“Tas bija plānots kā pavisam neilgs brauciens, bija jābrauc turpat netālu. Diemžēl tajā reizē es nebiju izmantojusi drošības jostu, un tieši tad notika avārija – braucām pa grants ceļu, automašīna saslīdēja, apmeta trīs kūleņus, un es no tās izlidoju,” atceras Annija.

Mēs nevaram kontrolēt citus

Annija stāsta, ka jau kopš bērnības tētis viņai bija stāstījis par drošību uz ceļa, un līdz negadījumam viņa vienmēr bija izmantojusi drošības jostu. Tomēr šī viena reize izrādījās liktenīga. Šodien, sarunājoties ar cilvēkiem, viņa bieži dalās savā pieredzē un atgādina, cik svarīgi ir parūpēties par savu drošību arī šķietami ikdienišķās situācijās.

“Mēs varam būt pārliecināti par sevi, bet nekad nevaram būt pārliecināti par citiem, tāpēc parūpēties par savu drošību ir īpaši svarīgi. Mums liekas, ka dzīvē jāizdara lielas lietas, ir jāpiepilda savi sapņi, bet patiesībā dzīve sastāv no mazām lietām, un arī drošības jostas izmantošana ir viena no šīm mazajām lietām,” saka Annija.

“Tikai šoreiz” nav droša izvēle

Ikdienā mēs riskus bieži vērtējam pēc tā, cik liela ir iespēja, ka kaut kas notiks. Satiksmes drošībā svarīgs ir arī otrs jautājums: kas notiks, ja tomēr notiks?

Brauciens bez drošības jostas var nozīmēt ļoti smagas traumas un ilgstošas sekas visai turpmākajai dzīvei. Turklāt nepiesprādzēšanās var radīt arī finansiālas sekas. Ja tiek konstatēts, ka drošības jostas nelietošana ir palielinājusi cilvēkam nodarīto kaitējumu, atsevišķos gadījumos tas var ietekmēt arī apdrošināšanas atlīdzības apmēru.

Drošības josta nav formalitāte. Tā nav ķeksītis, lai izvairītos no soda. Tā ir viena no vienkāršākajām lietām, ko mēs varam izdarīt savas un savu pasažieru drošības labā.

Pēdējā deja sākas bez jostas. Nelauzies-piesprādzējies!

Lai gan kopumā Latvijas iedzīvotāji drošības jostas lieto samērā konsekventi, dati vienlaikus parāda, ka ir pietiekami daudz situāciju, kurās cilvēki joprojām mēdz riskus novērtēt par zemu. Īss brauciens ir tikai viena no situācijām, kuras laikā dzīve var mainīties pat par 180 grādiem. CSDD kampaņa "Pēdējā deja sākas bez jostas. Nelauzies-piesprādzējies!" aicina atcerēties – reizēm tas, vai nokļūsim mājās pie saviem mīļajiem, ir atkarīgs no vienas vienkāršas kustības – piesprādzēšanās.

Kampaņas ietvaros 28. augustā no plkst. 15.00 līdz 19.00 pie T/C “Spice” A ieejas Balcia aicina izmēģināt drošības jostas simulatoru, kas ļaus praktiski izjust drošības jostas nozīmi un vienlaikus iemūžināt pieredzi foto. Nelauzies, piesprādzējies!

* Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia sadarbībā ar Norstat veiktā aptauja 2026. gada augustā, 500 respondenti Latvijā