71% Latvijas iedzīvotāju nav gatavi plūdu riskam: kas jāņem vērā jau tagad

Pavasaris Latvijā vienmēr nes ne tikai sauli un pirmo zaļumu, bet arī paaugstinātu plūdu risku. Šogad tas var būt īpaši aktuāli – salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, sniega sega un ledus kārta upēs daudzviet Latvijā bijusi biezāka. Tas nozīmē, ka straujāka atkušņa laikā palielinās iespēja, ka upes izies no krastiem vai teritorijās uzkrāsies kušanas ūdeņi.

Taču, neraugoties uz šo risku, 71 % Latvijas iedzīvotāju nav gatavojušies plūdu radītajiem bojājumiem, liecina mūsu rīcībā esošie dati.

Tas nozīmē, ka liela daļa mājsaimniecību joprojām paļaujas uz cerību, ka plūdi viņus neskars, pat ja laikapstākļu svārstības pēdējos gados kļūst arvien neprognozējamākas.

Cik ļoti cilvēkus uztrauc plūdu risks?

Mūsu veiktās aptaujas dati rāda, ka sabiedrības attieksme pret plūdu risku ir dažāda.

• 46 % iedzīvotāju atzīst, ka pavasara plūdi viņus uztrauc.
• 39 % norāda, ka satraukums lielā mērā atkarīgs no konkrētā gada laikapstākļiem un sniega kušanas intensitātes.
• 23 % savu mājokli ir apdrošinājuši vai citādi sagatavojušies iespējamajiem plūdiem.
• Tikmēr 42 % uzskata, ka plūdi viņus neskars, jo īpašums neatrodas vietā, kur tie tradicionāli tiek novēroti.

Tomēr tieši šāds pieņēmums nereti izrādās kļūdains.

“Katru pavasari redzam, ka cilvēki par plūdu riskiem sāk domāt tikai tad, kad ūdens jau tuvojas durvju slieksnim. Pieredze rāda, ka daba ne vienmēr seko ierastajiem scenārijiem – vietas, kas gadiem uzskatītas par drošām, vienā pavasarī var nonākt riska zonā,” uzsver Balcia Atlīdzību daļas vadītāja Latvijā Alise Drava.

Viņa piebilst, ka plūdi var radīt ne tikai fiziskus bojājumus mājoklim, bet arī ievērojamu finansiālu slogu. Tāpēc svarīgi domāt gan par praktisku sagatavošanos, gan finansiālu drošības spilvenu.

Kāpēc plūdi var skart arī vietas, kur tie iepriekš nav bijuši?

Pavasara plūdus Latvijā parasti izraisa vairāku faktoru kombinācija:

• strauja sniega kušana;
• bieza ledus kārta upēs;
• lietus atkušņa laikā;
• aizsprostojumi upēs vai meliorācijas sistēmās.

Ja ūdens nevar brīvi aizplūst, tas var uzkrāties teritorijās, kur plūdi iepriekš nav novēroti. Arī infrastruktūras problēmas – aizsērējuši grāvji, caurtekas vai bojātas ūdens novades sistēmas – var būtiski palielināt applūšanas risku.

Tieši tāpēc eksperti uzsver: sagatavošanās ir svarīga ne tikai tradicionālajās plūdu teritorijās.

Kā sagatavoties pavasara plūdiem

Lai mazinātu riskus un iespējamos zaudējumus, eksperti iesaka vairākus praktiskus soļus.

Izvērtē sava īpašuma riskus

Arī vietās, kur plūdi iepriekš nav bijuši, strauja sniega un ledus kušana var radīt negaidītus applūšanas draudus. Pārbaudi, vai īpašums neatrodas zemākā vietā, tuvu ūdenstilpēm vai teritorijā ar nepietiekamu drenāžu.

Sakārto ūdens novades sistēmas

Pārliecinies, ka:

• jumta notekas ir tīras;
• lietus ūdens kanalizācija darbojas;
• grāvji un caurtekas nav aizsērējuši.

Ja ūdens nevar brīvi aizplūst, tas var uzkrāties pie ēkas pamatiem un radīt bojājumus.

Pārbaudi pagraba un pirmā stāva drošību

Plūdu gadījumā visvairāk apdraudētas ir telpas, kas atrodas zemākajos līmeņos.

Ieteicams:

• pārvietot vērtīgākās mantas uz augstākiem stāviem;
• pārbaudīt, vai pagrabā nav plaisu vai vietu, pa kurām var ieplūst ūdens;
• nepieciešamības gadījumā izmantot hidroizolācijas materiālus.

Sagatavo aizsardzības līdzekļus

Ja dzīvo teritorijā ar paaugstinātu plūdu risku, noderīgi var būt:

• smilšu maisi durvju un pagrabu aizsardzībai;
• ūdenssūknis;
• pagaidu aizsargbarjeras.

Šādi vienkārši risinājumi var būtiski samazināt ūdens iekļūšanu ēkā.

Nostiprini teritorijā esošās konstrukcijas

Plūdu laikā ūdens var aizskalot vai sabojāt dažādus objektus pagalmā.

Ieteicams:

• nostiprināt vieglas konstrukcijas, piemēram, šķūnīšus, siltumnīcas vai āra tualetes;
• novākt dārza mēbeles, instrumentus un tehniku;
• pārliecināties, ka nelielas laipas vai tiltiņi ir droši nostiprināti.

Pārbaudi apdrošināšanas segumu

Svarīgi pārliecināties, ka mājokļa apdrošināšana ietver arī plūdu risku.

Tāpat ieteicams pārbaudīt:

• vai apdrošināta ir arī iedzīve;
• kāda ir apdrošinājuma summa;
• vai tā atbilst īpašuma faktiskajai vērtībai.

Tas palīdzēs izvairīties no situācijas, kad pēc negadījuma izrādās, ka segums nav pietiekams.

Seko līdzi brīdinājumiem

Pavasara palu laikā atbildīgie dienesti regulāri informē par ūdens līmeni upēs un iespējamiem riskiem.

Sekot līdzi informācijai ieteicams no:

• pašvaldībām;
• meteorologiem;
• glābšanas dienestiem.

Savlaicīga informācija var palīdzēt pieņemt pareizos lēmumus.

Sagatavo ārkārtas plānu

Plūdu gadījumā svarīgi zināt, kā rīkoties.

Pārrunā ar ģimeni:

• kur doties, ja nepieciešama evakuācija;
• kā sazināties ārkārtas situācijā;
• kur glabājas svarīgie dokumenti.

Dokumentu kopijas ieteicams glabāt ūdensdrošā mapē vai digitālā formātā.

Sagatavo pirmās nepieciešamības krājumus

Ja piekļuve elektrībai vai veikaliem uz laiku tiek traucēta, noderēs:

• lukturīši un baterijas;
• dzeramais ūdens;
• pārtikas krājumi;
• medikamenti;
• ārējie tālruņu lādētāji.

Ja ūdens līmenis strauji ceļas, ieteicams arī atvienot elektroierīces un, ja tas ir droši iespējams, atslēgt elektrību visā īpašumā.

Sagatavošanās var būt izšķiroša

Plūdus pilnībā novērst nav iespējams, taču savlaicīga sagatavošanās var būtiski samazināt gan bojājumus, gan finansiālos zaudējumus.

Pieredze rāda, ka lielākās problēmas rodas tieši tad, kad cilvēki cer, ka “šoreiz plūdi mūs neskar”. Taču klimata un laikapstākļu svārstības nozīmē, ka drošas vietas var kļūt par riska zonām daudz ātrāk, nekā gaidīts.

Tāpēc eksperti iesaka par plūdu riskiem domāt jau pirms pavasara atkušņa, kad vēl ir laiks sagatavoties.