Vai KASKO sedz dabas stihijas?

Klimata pārmaiņas arvien tiešāk ietekmē Latvijas iedzīvotāju ikdienu. Transportlīdzekļu īpašnieki arvien biežāk saskaras ar dabas stihiju radītiem zaudējumiem, ko izraisa biežākas un intensīvākas laikapstākļu pārmaiņas. Pēdējos gados Latvijā fiksētas spēcīgas vētras, plaši plūdi un pat lielgraudu krusa, kas ne tikai bojā ēkas un infrastruktūru, bet arī automašīnas.

Statistika liecina, ka vairāk nekā puse (57%) Latvijas iedzīvotāju no reģionam raksturīgajām dabas stihijām visvairāk baidās no vētru izraisītiem postījumiem. Šīs bažas nav nepamatotas – pērn dabas stihiju dēļ būtiski pieauga izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības. Šādos apstākļos būtisku lomu ieņem KASKO apdrošināšana, kas tiek uzskatīta par vienu no efektīvākajiem aizsardzības mehānismiem transportlīdzekļu īpašniekiem. Tomēr rodas pamatots jautājums: vai KASKO polise reāli sedz dabas stihiju radītos bojājumus? Vai šāda aizsardzība automātiski ir iekļauta visās polisēs, vai tomēr ir izņēmumi?

Šī raksta mērķis ir piedāvāt analītisku skatījumu par KASKO seguma piemērotību dabas stihiju apstākļos, salīdzinot piedāvājumus un juridiskos aspektus.

KASKO apdrošināšana un dabas stihijas – kādi ir faktiskie segumi?

Lai gan KASKO polises bieži tiek uzskatītas par visaptverošu risinājumu, reālā seguma apjoms var atšķirties atkarībā no konkrētā apdrošinātāja un apdrošināšanas gadījuma, līguma nosacījumiem un klienta rīcības konkrētajā situācijā. Šajā sadaļā apskatīsim, ko apdrošinātāji patiesībā saprot ar "dabas stihijām", kādus gadījumus tās ietver, un kādi ir biežākie izņēmumi, kas var ietekmēt atlīdzības izmaksu.

Kas tiek saprasts ar “dabas stihijām” KASKO polises kontekstā?

Apdrošināšanas kontekstā ar “dabas stihijām” tiek saprasti neparedzami dabas spēki, kas var izraisīt fiziskus bojājumus īpašumam, tai skaitā transportlīdzekļiem. KASKO polises lielākoties paredz segumu bojājumiem, kas radušies no:

• Vētras – bojājumi, ko izraisījuši stipri vēji vai gāzti koki;
• Krusas – iespiedumi, bojāti logi vai krāsas pārklājums;
• Plūdiem – dzinēja, elektronikas vai interjera bojājumi ūdens ietekmē;
• Sniega slodzes – smaga sniega radīts spiediens;
• Zibens – tieša iedarbība vai izraisīts ugunsgrēks.

Apdrošinātāji savās polisēs parasti skaidri definē šos riskus un iekļauj tos kā segtus gadījumus. Riski tiek segti tikai tad, ja tiek ievēroti visi līgumā noteiktie nosacījumi. Tāpēc svarīgi ir izprast ne tikai to, kas tiek segts, bet arī kādos gadījumos atlīdzība var tikt atteikta.

Izņēmumi, kas var ietekmēt atlīdzības saņemšanu

Neraugoties uz to, ka dabas stihiju radītie zaudējumi parasti tiek iekļauti KASKO segumā, ir vairāki tipiski izņēmumi, kas var būt par iemeslu atlīdzības atteikumam. Tie ietver:

• Neatbilstoša auto novietošana – bojājumi var rasties neatbilstošas auto novietošanas dēļ, piemēram, transportlīdzeklis atstāts applūstošā vietā, zem lūstošiem zariem vai veciem kokiem.
• Auto nav tehniskā kārtībā – transportlīdzeklim ir jābūt derīgai tehniskajai apskatei un tam jābūt vispārējā tehniskā kārtībā. 
• Nepilnīga polise – ne visi KASKO līgumi automātiski iekļauj visus dabas riskus. Dažos gadījumos, piemēram, plūdi vai zemes nogruvumi var būt definēti kā papildu segums.

Standarta KASKO apdrošināšanas segums – ko tas iekļauj un ko ne?

Lielākā daļa Latvijas apdrošinātāju standarta KASKO polisēs iekļauj noteiktu pamata segumu, tostarp arī uz dabas stihiju radītiem transportlīdzekļa bojājumiem. Tomēr svarīgi saprast, ka šis "standarta segums" nav identisks visiem apdrošinātājiem – katru KASKO polisi jāvērtē individuāli. Tipiskā vispārīgā seguma politika Latvijā paredz atlīdzību par:

• Vētru, ūdens plūdu, zibens un krusas tiešu iedarbību uz transportlīdzekli;
• Krītošiem priekšmetiem, piemēram, nolūzuši zari, jumta dakstiņi vai citi priekšmeti, ko aizpūtis vējš;
• Ugunsgrēkiem vai dzirksteļošanai zibens izlādes rezultātā;
• Stihiski bojātu infrastruktūru, piemēram, sagruvušiem žogiem, kas bojājuši transportlīdzekli.

Kas parasti netiek segts ar KASKO polisi vai ir ierobežots?

Neskatoties uz to, ka standarta KASKO sedz daudzu dabas stihiju nodarītos postījumus, ne visi bojājumi automātiski garantē atlīdzību. Apdrošināšanas līgumos bieži ir iekļauti šādi ierobežojumi un izņēmumi:

• Pašrisks – lielākajai daļai KASKO polišu ir noteikts pašriska apmērs (bieži tas ir 100 €, 140 € vai pat vairāk), kas ir summa, ko apdrošinātājs neatlīdzina. Ja bojājumi ir mazāki par noteikto pašrisku, visa remonta summa negadījumā ir jāsedz polises īpašniekam pašam. Atlīdzība tiek izmaksāta tikai tad, ja bojājumu apmērs pārsniedz šo robežu.
• Negarantēti riski – noteiktas dabas parādības, piemēram, zemes nogruvumi, seismiskās aktivitātes vai lavīnas, var nebūt iekļautas pamata segumā. Tās dažkārt tiek piedāvātas kā papildu segums vai netiek piedāvātas vispār.
• Nepiemērota novietošana vai nolaidība – ja auto atstāts bīstamā vietā, apdrošinātājs var atteikt atlīdzību, atsaucoties uz īpašnieka nolaidību vai rūpības trūkumu.
• Apstākļi, ko grūti pierādīt – ja nav iespējams pārliecinoši pierādīt, ka bojājumu tiešām izraisījusi dabas stihija (piemēram, krusa, nevis cita mehāniska iedarbība), apdrošinātājs var apšaubīt notikuma saistību ar apdrošināto risku.

Dabas stihiju atlīdzību statistika 

Lai gan Eiropa, īpaši Baltijas reģions, ilgstoši uzskatīts par salīdzinoši drošu zonu dabas stihiju ziņā, klimata pārmaiņu ietekmē situācija mainās. Aizvien biežāk tiek reģistrēta īpaši spēcīga krusa, plūdi un vētras. Apdrošināšanas sabiedrības norāda, ka apdrošināšanas gadījumu atlīdzību pieprasījumu skaits saistībā ar dabas stihiju radītiem bojājumiem katru gadu pieaug.

Lai ilustrētu tendenci, jāmin, ka atsevišķas apdrošināšanas kompānijas 2024. gadā vien par dabas stihiju nodarītajiem bojājumiem izmaksājušas vairāk nekā 6 miljonus eiro atlīdzībās, kas pārsniedz kopējo apjomu, kas izmaksāts pēdējo 10 gadu laikā kopā. Citās kompānijās šie izdevumi bijuši mazāki – piemēram, līdz 319 000 eiro vai arī mazāk, liecina informācija, ko sniegusi aģentūra LETA. Vidējā atlīdzības summa ļoti atkarīga no bojājuma veida, automašīnas vecuma un apdrošināšanas nosacījumiem. Taču, ņemot vērā tipiskus krusas, plūdu vai vētru radītos bojājumus (piemēram, ielocīti virsbūves paneļi, sasisti logi, bojātas elektronikas sistēmas), atlīdzības parasti svārstās no 500 līdz 2500 eiro.

Analizējot atlīdzību datus, apdrošinātāji norāda, ka biežāk iesniegtās atlīdzības nāk no autovadītājiem, kuri savus transportlīdzekļus novieto uz ielas vai daļēji atklātās stāvvietās, nevis slēgtās garāžās vai pazemes stāvvietās. Tā kā daudzi bojājumi rodas krītošu priekšmetu vai tiešu stihiju iedarbības rezultātā, auto novietojums ir būtisks riska faktors.

KASKO vs OCTA – būtiskas atšķirības dabas stihiju gadījumā

OCTA un KASKO ir divi būtiski atšķirīgi apdrošināšanas veidi, īpaši, ja runa ir par dabas stihiju radītiem zaudējumiem. OCTA sedz tikai zaudējumus, ko autovadītājs nodarījis trešajām personām ceļu satiksmes negadījumā. Ja automašīnu sabojā krusa, vētra, plūdi vai krītošs koks, OCTA atlīdzība netiek piemērota. Savukārt KASKO ir vienīgais apdrošināšanas veids, kas sniedz aizsardzību pret šādiem zaudējumiem. Atkarībā no nosacījumiem, KASKO polise var segt plašu dabas stihiju spektru. Parasti pieejams arī papildu segums, piemēram, dažas polises paredz palīdzību uz ceļa, ja vētras rezultātā koks uzgāzies braukšanas laikā.

Ieteikumi transportlīdzekļu īpašniekiem:

Lai nodrošinātu pietiekamu aizsardzību attiecībā uz dabas stihijām, transportlīdzekļu īpašniekiem ieteicams rūpīgi pārbaudīt savas KASKO apdrošināšanas polises nosacījumus un pārliecināties, vai tajā iekļauta nelaimes gadījumu apdrošināšana, kurus izraisījušas dabas stihijas un vai pastāv izņēmumi. Lai izvēlētos kasko apdrošināšanu ar optimālu segumu, ir svarīgi konsultēties par to ar apdrošināšanas speciālistu, kurš var palīdzēt pielāgot polisi konkrētajām vajadzībām, kā arī palīdzēt ar optimālu polises cenu.

Nobeigumā jāuzsver, ka KASKO apdrošināšana patiešām var segt dabas stihiju radītos bojājumus, tomēr tās efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no konkrētās polises nosacījumiem. Tas nozīmē, ka, ņemot vērā klimata pārmaiņu radītos izaicinājumus un dabas stihiju izraisītu nelaimes gadījumu pieaugumu, KASKO kļūst par arvien svarīgāku aizsardzības mehānismu transportlīdzekļu īpašniekiem. Līdzīgi arī nekustamā īpašuma apdrošināšana kļūst būtisks instruments mājokļu un ēku aizsardzībā pret ekstremāliem laikapstākļiem, kas var radīt ievērojamus zaudējumus. Lai apdrošināšana sniegtu patiesu drošību, segumam jābūt rūpīgi pārdomātam un pielāgotam individuālajām vajadzībām un reālajiem riskiem, kā arī īpašniekam jāzina, kā rīkoties, ja apdrošināšanas gadījums ir iestājies.